olympia-1535219_960_720

Pasaulē lielākais notikums sportā – Olimpiskās spēles

Par lielāko un vērienīgāko pasākumu sportā tiek uzskatītas Olimpiskās spēles. Tās ir starptautiskas sporta sacīkstes, kurās sportisti sacenšas vairākās sporta disciplīnās. Pēdējos gados, Olimpiskajās spēlēs piedalās sportisti no vairāk nekā 200 dažādām valstīm. Olimpiskās spēles tiek iedalītas vasaras olimpiskajās spēlēs un ziemas olimpiskajās spēlēs. Kopumā šīs spēles notiek ik pēc diviem gadiem, mainoties ziemas un vasaras spēlēm. Tātad katras ziemas un katras vasaras spēles norisinās ik pēc četriem gadiem. Vēlāk tika ieviestas arī paraolimpiskās spēles un jaunatnes olimpiskās spēles. Par Olimpisko spēļu norisi atbild Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), kuras darbības tiek definētas Olimpiskajā hartā.

Olimpiskās spēles ir ne vien viens no nozīmīgākajiem un lielākajiem sporta pasākumiem, bet arī viens no senākajiem. Olimpisko spēļu ideja rasta no antīkās Grieķijas Olimpiādes, kas norisinājās jau 8. gadsimta p.m.ē. Antīkās Olimpiskās spēles gan ievērojami atšķīrās no mūsdienu Olimpiskajām spēlēm. To galvenā ideja bija vairot mieru un attīstīt sportu kā sevis pilnveidojošu nodarbi, nevis sacensību starp atsevišķiem sportistiem vai valstīm. Mūsdienu Olimpiskās spēles tika ieviestas 1896, gadā. Šīs idejas iniciators bija barons Pjērs De Kubertēns. Viņš aicināja izveidot pasaules mēroga sporta sacensības, saglabājot antīko spēļu ideoloģiju, proti uzturēt mieru un veidot draudzīgu sacensību garu. Tā kā bija Pirmā pasaules kara priekšvakars, ideja par miera uzturēšanu bija ļoti būtiska. Šī ideja guva necerēti lielu atbalstu un jau pēc neilga laika tika nodibināta Starptautiskā Olimpiskā komiteja ar grieķu izcelsmes uzņēmēju Dimitri Vikelasu prezidenta amatā. Sākotnēji Olimpiskās spēles arī pildīja savu misiju – ļāva sacensties sportistiem, neatkarīgi no viļu valstiskās piederības. Vēlāk gan šīs spēles tika izmantotas politiskai propagandai un komercializācijai.

Kaut arī mūsdienās Olimpiskās spēles ir profesionālu sportistu sacensība, kas ietver arī politisku zemtekstu, tās tik un tā ir skatītākās un apmeklētākās sporta spēles pasaulē. Līdz šim brīdim ir norisinājušās jau 28 vasaras Olimpiskās spēles (2016. gadā oficiāli norisinājās 31. vasaras olimpiskās spēles, jo 1916., 1940., un 1944. gadā spēles nenorisinājās Pirmā un Otrā pasaules kara dēļ) un 20 ziemas olimpiskās spēles (2014. gadā tika aizvadītas 22. ziemas Olimpiskās spēles, jo 1940., un 1944. gadā spēles nenorisinājās Otrā pasaules kara dēļ). Vasaras Olimpiskajās spēlēs kopā visā to pastāvēšanas laikā ir tikuši pārstāvēti 43 dažādi sporta veidi. Pašlaik SOK ir apstiprinājusi 31 dažādu sporta veidu vasaras Olimpiskajās spēlēs. Ziemas Olimpiskajās spēlēs tiek pārstāvēti 15 dažādi sporta veidi.

Katrās Olimpiskajās spēlēs, katrā sporta veidā tiek apbalvoti trīs labākie sportisti, piešķirot bronzas medaļu trešajai vietai, sudraba medaļu otrajai vietai un zelta medaļu pirmajai vietai. Piedalīšanās un uzvara olimpiskajās spēlēs ļauj sportistiem sevi pierādīt, kā arī nest savas valsts vārdu pasaulē, taču Olimpiskās spēles vairs nav tikai sporta pasākums. Olimpisko spēju atklāšanas ceremonijās katru reizi piedalās pasaulslaveni cilvēki un tiek rīkots vērienīgs šovs. Olimpiskās spēles katru reizi klātienē skatās simtiem tūkstoši cilvēku, bet neklātienē vairāki miljardi. Tas noteikti ir viens no visvērienīgākajiem un nozīmīgākajiem pasaules mēroga pasākumiem.

fair-263489_960_720

Pasaules izstāde – EXPO

EXPO jeb World Fair ir pasaulē lielākā internacionālā izstāde, kuras mērķis ir izrādīt pasaulei konkrētas valsts un nācijas sasniegumus, lai ieinteresētu gan potenciālos investorus, gan tūristus, gan sadarbības partnerus. Kaut arī šai izstādei ir biznesa pasākuma raksturs, tā tomēr ir izklaidējoša un katru reizi pulcē miljoniem tūristu izstādes norises vietās. Tā katru reizi tiek rīkota citā vietā un parasti ilgst vairākus mēnešus. EXPO izstāde noteikti ir uzskatāma par vienu pasaulē lielākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem.

EXPO izstāžu vēsture ir ļoti gara un sena. Par pirmo oficiālo EXPO izstādi uzskata 1851. gadā rīkoto Londonas Lielo izstādi (Great Exhibition of the Works of Industry of All Nations). Pēc šīs izstādes prototipa tika rīkotas arī visas turpmākās EXPO izstādes, taču tiek lēsts, ka šī pasākuma vēsture varētu būt vēl senāka. Par pasākuma dzimšanas vietu daudzi tomēr uzskata Franciju, jo tur līdzīgi pasākumi rīkoti jau 19. gadsimta sākumā. Lai vai kādi arī būtu EXPO pirmsākumi, šī izstāde tāpat laika gaitā ir būtiski mainījusies, gan norises, gan ideoloģijas ziņā. Pamatā EXPO izstādei iedala 3 attīstības posmus – industrializācijas sasniegumu periodu, kultūru apmaiņas periodu un valstu zīmolu periodu. Kā noprotams, katrā no EXPO attīstības posmiem, uzsvars tika likts uz kaut ko citu, tomēr kopējā doma saglabājās – dalīties savos sasniegumos ar visu pārējo pasauli un parādīt, ko katra nācija var piedāvāt citiem.
Katra EXPO izstāde ir ar kaut ko īpaša un unikāla. Tai ir īpaša tēma, kas veltīta kādai globālai problēmai vai tendencei un valstis, kā arī lielas kompānijas piesaka sevi šajā izstādē, gan zem šīs tēmas, gan tajā pašā laikā arī ar kaut ko savu, pilnīgi nebijušu un pārstīdzošu. Visi izstādes dalībnieki cenšas izcelties ar savu paviljonu, tāpēc nedz valstis nedz arī uzņēmumi nežēlo naudu paviljonu izveidei un sevis reklamēšanai. EXPO nudien ir vieta, kur valstij vai uzņēmumam sevi parādīt plašā mērogā.

Daudzi uzskata, ka mūsdienās EXPO ir tik pat vērienīgs pasākums kā Olimpiskās spēles. Tā nudien arī ir. EXPO izstādes platība ik gadu pārsniedz vairākus kvadrātkilometrus. Vienas dienas laikā nemaz visus izstādes paviljonus nav iespējams apskatīt. Izstādes vienmēr tiek atklātas ar vērienīgiem šoviem, kuros uzstājas dažādas pasaulslavenas zvaigznes. Šajā pasākumā patiešām ir ko redzēt pilnīgi visiem. EXPO popularitāte katru gadu aug, tāpēc arī tās apmeklētāju skaits nav konstants, bet pēdējo EXPO izstādi Milānā apmeklēja vairāk kā 20 000 000 cilvēki. Itālijai tas ienesa vairākus miljardus eiro lielus ienākumus. Protams, arī citus gadus izstāde ir ļoti apmeklēta un valsta, kurā tā tiek rīkota, ir izpelnījusies lielu godu.

Šis pasākums ir tik vērienīgs, ka pat pēc izstādes beigām, EXPO norises vietas nereti kļūst par iecienītiem tūrisma apskates objektiem. Protams, visi paviljoni pēc izstādēm tiek nojaukti, bet pamata infrastruktūra paliek un daudziem, pat būšana vietā, kur reiz ir norisinājusies EXPO izstāde vien ir liels notikums.

carnival-476816_960_720

Apmeklētākie un populārākie festivāli pasaulē

Katrai valstij vai reģionam ir savas tradīcijas un tradicionālie pasākumi, svinības un festivāli, kas regulāri tiek svinēti, lai godinātu savu kultūru. Vairums no tiem ir vien vietēja mēroga svinības, taču daži no šiem tradicionālajiem festivāliem ir pamanījušies izaugt un attīstīties līdz pasaules mēroga pasākumu statusam un ik gadu vilina vairākus miljonus tūristu. Kuri tad ir pasaulē populārākie un apmeklētākie festivāli, kurus apmeklē miljoniem tūristu?

1. Riodežaneiro karnevāls
Kurš gan nav dzirdējis par slaveno Riodežaneiro karnevālu Brazīlijā? Tas ir lielākais šāda veida pasākums pasaulē. Karnevāla pirmsākumi meklējami jau 1723. gadā, kad to uzsāka portugāļu salu kolonisti. Sākumā tie bija vienkārši, nelieli svētki, kas ar laiku izauga par lielāko karnevālu pasaulē. Ap 1840. gadu karnevāla laikā svinētāji sāka tērpties maksās, vēlāk tika izveidotas arī ielu parādes. Ap 1930. gadu karnevālā iesaistījās arī sambas dejotāji un tā šī pasākuma popularitāte auga. To apmeklēja arvien vairāk tūristu. Mūsdienās karnevālu apmeklē ar 2 miljoniem cilvēku katrā karnevāla norises dienā. Tas norisinās katru gadu, tieši 40 diena pirms Lieldienām jeb tieši pirms gavēņa sākuma. Šis karnevāls tie svinēts tieši tāpēc, lai varētu izpriecāties un gūt pasaulīgās baudas pirms stingrā gavēņa uzsākšanas.

2. Ķīniešu jaunā gada svinības
Ķīniešu jaunais gads ir Jaunā gada svinības, kas tiek svinētas pēc mēness kalendāra. Katru gadu šo svinību datums mainās, bet tas ir laikā no 21. janvāra līdz 21. februārim. Ar šīm svinībām Ķīna un daudz kur citur Dienvidāzijā tiek atzīmētas ziemas sezonas beigas un pavasara iestāšanās. Tas tiek darīts ar vērienīgu pasākumu. Tā laikā visā valsts teritorijā, bet, jo īpaši Honkongā un citviet Ķīnas dienvidu daļā. Ķīniešu jaunā gada svinības ietver vērienīgus gaismas instalāciju šovus, uguņošanu, laternu palaišanu, kā arī dažādas citas Āzijas tradīcijas. Arī šos svētkus ik gadu apmeklē vairāki miljoni cilvēku un ik gadu šis pasākums gūst arvien lielāku apmeklētāju ievērību.

3. Baltās naktis
Baltās naktis ir mākslas festivāls, kas ik gadu norisinās Sanktpēterburgā, Krievijā. Pasākums norisinās laikā, kad naktis ir ļoti gaišas, līdz ar to, tiek radīta ļoti īpaša, romantiska noskaņa. Festivāla ietvaros pilsētā norisinās visdažādākie mākslas pasākumi, piemēram, operas, teātra un baleta izrādes, mākslas izstādes, mākslas šovi, dzīvās performances utt. Vēl neatņemama festivāla sastāvdaļa ir sarkanie buru kuģi pilsētas kanālos. Ik gadu šo festivālu apmeklē vairāk nekā miljons apmeklētāju, no kuriem liela daļa ir studenti vai mākslas mīļotāji.

4. Vēršu skrējiens
Viens no visneviennozīmīgāk vērtētajiem pasaules mēroga pasākumiem ir tieši vēršu skrējiens, kas ik gadu norisinās Pamplonā, Spānijā. No vienas puses tas ir pasākums ar ļoti senu vēsturi un tā ir daļa no Spāņu kultūras tradīcijām, bet no otras puses, tas ir ļoti bīstami un ik gadu šajā pasākumā ir vairāki ievainotie un nereti pat kāds bojā gājušais. Šī pasākuma laikā uz Spānijas ielām tiek izlaisti vērši, kas mēro ceļu līdz arēnai, kur vēlāk tiek nogalināti, taču skrējienā līdz arēnai piedalās arī vairāki vīrieši, kas skrien šiem vēršiem pa priekšu. Šīs festivāls Spānijā nosirsinās jau aptuveni kopš 16. gadsimta, taču lielāku popularitāti tas guva tikai pēc Ernesta Hemingveja 1926. gada romāna „Un saule lec”. Mūsdienās šo pasākumu apmeklē simtiem tūkstoši cilvēku no visas pasaules, par spīti tā vardarbīgajam raksturam. Apmeklētāji gan iejūtas tikai skatītāju jomā un paši ar savu dzīvību un veselību tiešā veidā neriskē.

5. Oktoberfests
Oktoberfests ir pasaulē lielākais alus festivāls, kas norisinās Minhenē, Vācijā. Tas norisinās katru gadu, 16 dienas, sākot no septembra beigām, līdz oktobra pirmajai nedēļai. Visa festivāla pamatā ir alus. Cilvēki pulcējas Vācijas tradicionālajos alus dārzos un citviet, lai baudītu alu, no tradicionālajiem alus kausiem, kā arī baudītu salus uzkodas un klausītos vācu mūziku. Šo festivālu ik gadu apmeklē ap 6 miljoniem tūristu no visas pasaules.