ski-race-2240479_960_720

Lielākie pasākumi 2017. gadā

Ja jau sen sapņojat apmeklēt kādu pasaules līmeņa pasākumu, tad varbūt ir pienācis īstais laiks to izdarīt préstamos online. Šogad visā pasaulē norisināsies dažādi pasaules mēroga festivāli un citi pasākumi gan kultūrā, gan sportā gan daudzas citās jomās. Šeit būs saraksta ar vērienīgākajiem pasākumiem 2017. gadā.

Ziemas X Spēles (Winter X Games)
No 26. līdz 29. janvārim norisināsies Ziemas X spēles. X spēles ir kā ekstrēmo sporta veidu Olimpiāde, ko rīko ESPN. Tajās tiek pārstāvēti tādi sporta veidi kā, piemēram, BMX frīstails, slēpošana, snovbords, rallijs utt. Spēles norisinās divas reizes gadā, mainoties ziemas un vasaras spēlēm. Vasaras spēles norisinās Losandželosā, bet ziemas Aspenā. Kopējā spēļu apmeklētība klātienē ir ap 100 000 skatītāju, bet tās tiek arī translētas, līdz ar to, kopējais līdzjutēju skaists ir ievērojami lielāks. X spēles ir pasākums, kas aizraus ikvienu ekstrēmā sporta fanu.

Riodežaneiro karnevāls (Rio Carnival)
No 24. februāra līdz 4. martam norisināsies slavenais Riodežaneiro karnevāls. Tas ir lielākais ikgadējais pasākums Dienvidamerikā un lielākais karnevāls visā pasaulē. Pasākuma laikā visur valda liela jautrība, skan mūzika, uz ielām vērojamas dažādas uzstāšanās, parādes dejas utt. Karnevāla laikā uz ielām prasti ir ap 2 miljoniem cilvēku. Šis būs īstais pasākums ja vēlaties la solicitud de créditos online con asnef jautrību un piedzīvojumus vairāku dienu garumā, reizē iepazīstot Brazīlija kultūru.

UEFA Čempionu līgas finālspēle (UEFA Chempions League Final)
3. jūnijā norisināsies viens no pasaulē lielākajiem sporta notikumiem – UEFA Čempionu līgas finālspēle. Tas ir ne vien lielākais, bet arī prestižākais sporta pasākums visā Eiropā. Čempionu līgā spēlē paši labāki Eiropas futbola klubi, ar lielākajām futbola zvaigznēm. Čempionu līgas turnīrs tiek rīkots katru gadu un tā spēles apmeklē simtiem tūkstošu futbola fanu. Pašu finālspēli klātienē vēro ap 70 000 cilvēku, taču daudzi līdzjutēji spēli vēro arī pa televizoru vai citos veidos. Ja interesējaties par futbolu, tad šis noteikti būs jums piemērotākais pasaules mēroga pasākums šogad.

Ganvas Pasaules mūzikas festivāls (Gnaoua World Music Festival)
No 29. jūnija līdz 2.jūlijam Marokā norisināsies slavenais Ganvas mūzikas festivāls. Tajā ik gadu ierodas dažādi mūziķi no visas pasaules. To skaitā ir gan labi pazīstami mākslinieki, gan arī dažādi jaunie mūziķi. Papildus mūzikas baudīšanai iespējams arī doties ielās, kur atradīsiet ielu tirdziņus, dažādus priekšnesumus utt. Kopumā šo mūzikas festivālu ik gadu apmeklē ap 500 000 cilvēku. Ja esat mūzikas, mākslas un kultūras baudītājs, tad šis pasākums būs domāts tieši jums.

Degošais cilvēks (Burning Man)
No 27. augusta līdz 4. septembrim Nevadas tuksnesī, ASV norisināsies neparastais kultūras pasākums – aumenta la demanda de créditos sin nómina – Degošais cilvēks. Tas ir alternatīvās kultūras pasākums, kas kopā pulcē ap 70 000 brīvdomātāju un dažādu interesantu filozofiju piekritēju. Pasākuma laikā tiek radīta savdabīga māksla, piekopti rituāli utt. Ja esat brīvdomātājs, vai vienkārši vēlaties gūt pavisam jaunu, nebijušu dzīves pieredzi, šis būs labākais pasākums, ko apmeklēt 2017. gadā.

stadium-510202_960_720

Lielākie sporta pasākumi pasaulē

Ja neskaista pasaules izstādi Expo, tad visi lielie pasaules mega un giga pasākumi, kuru apmeklētāju un translāciju skatītāju skaits sasniedz miljardus un kuri piesaista lielu mediju uzmanību, ir tieši sporta turnīri un sacensības – www.imprumutacum.ro/. Pasaules lielākos sporta pasākumus vienmēr klātienē apmeklē vairāki miljoni cilvēku un to rīkošanā tiek tērētas neiedomājami lielas naudas summas.

Superkauss (Super Bowl)
Superkauss ir Nacionālās futbola līgas (NFL) sezonas finālspēle. Šajā kausa izcīņā labākās amerikāņu futbola komandas cīnās par Vinsa Lombardi balvu. Eiropā šis sporta notikums nav īpaši populārs, taču ASV Superkausa izcīņas diena pat ir atzīta par nacionālo brīvdienu. Lai kāds no stadioniem varētu rīkot Superkausa izcīņu, tam jābūt vismaz 70 000 sēdvietām, taču interese par šo pasākumi ir daudz lielāka. Ik gadu ap 14 miljoniem cilvēku skatās Superkausa izcīņu televīzijā vai seko līdzi šim notikumam ar kādu citu mediju starpniecību.

Pasaules kauss kriketā
Pasaules kauss kriketā ir Starptautiskās kriketa federācijas (ICC) rīkotais starptautiskais kriketa turnīrs. Tas notiek reizi četros gados un finālā cīnās 14 labākās kriketa izlases. Daudziem varētu šķist pārsteidzoši, ka kriketa pasaules turnīrs ir populārāks nekā daudzi citi sporta notikumi, jo par kriketu ir dzirdēts visai maz. Arī krikets, tāpat kā amerikāņu futbols, nav populārs sporta veids Eiropā, taču tas ir nacionālais sporta veids Austrālijas un Okeānijas valstīs. Austrālija ir pieckārtējā čempione kriketā. Otrajā vietā turas Jaunzēlande. 2015. gada Pasaules kausa finālspēli klātienē vēroja ap 93 000 cilvēku un vairāki miljoni to vēroja savos TV ekrānos.

UEFA čempionu līgas kauss
UEFA čempionu līgas kauss ir UEFA rīkotas sacīkstes starp labākajiem Eiropas futbola klubiem, kuros spēlē tikai nacionālo izlašu labākie spēlētāji. Tas ir viens no prestižākajiem notikumiem sportā ne vien Eiropā, bet arī visā pasaulē. UEFA čempionu līgas finālspēle ir visskatītākais ikgadējais sporta pasākums pasaulē. Klātienē to parasti vēro ap 70 000 cilvēku, bet televīzijā spēli skatās ap 400 miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tas ir grandiozs sporta notikums, ko nelaiž garām neviens īstens futbola fans.

FIFA Pasaules kauss
Otrs lielākais sporta notikums pasaulē arī ir futbola turnīrs – FIFA Pasaules kauss. Tas ir FIFA rīkots futbola turnīrs, kurā piedalās nacionālās futbola izlases no visas pasaules. Atšķirībā no UEFA čempionu līgas turnīra, FIFA pasaules kauss norisinās nevis katru gadu, bet gan reizi četros gados. Aptuveni divus gadus ilgst kvalifikācijas spēles, kurās tiek noskaidrotas komandas, kas iekļūs finālturnīrā un cīnīsies par pasaulē labākās nacionālās futbola izlases titulu. Finālturnīru kopumā klātienē vēro ap 3,4 miljoniem cilvēku. Pašu galveno finālspēli klātienē skatās ap 70 000 cilvēku, bet televīzijas ekrānos ap 3 miljardiem.

Olimpiskās spēles
Pats svarīgākais un skatītākais notikums sportā, protams, ir Olimpiskās spēles. Šīs spēles rīko Starptautiskā Olimpiskā komiteja un tajās piedalās sportistu delegācijas no visas pasaules, kas pārstāv savu valsti dažādās sporta disciplīnās. Tās notiek reizi divos gados, mainoties ziemas un vasaras Olimpiskajām spēlēm. Olimpiskās spēles ir ne vien lielākais notikums sportā, bet viens no visapmeklētākajiem pasākumiem kopumā. Tas ir viens no retajiem giga pasākumiem, ko uz vietas apmeklē vairāki miljoni cilvēku, bet TV ekrānos vēro vairāki miljardi.

Lasiet Vairāk informācijas mūsu mājas lapā!

1105-1

Pasaulē lielākie reliģiskie svētki – Kumbh Mela festivāls

Ja kaut kas spēj pulcēt kopā lielas cilvēku masas, tad tā noteikti ir reliģija. Lielākie reliģiskie pasākumi spēj piesaistīt miljoniem ticīgo no visas pasaules. Konkrēto reliģiju pārstāvjiem tā ir svēta lieta un šāda veida pasākumu apmeklēšana ir gandrīz vai obligāta reliģijas praktizēšanas daļa gan Somijā gan visā pārējā pasaulē. Pārējiem, reliģiskie svētki nereti ir savdabīga izklaide un citu kultūru iepazīšanas veids. Kaut gan pasaules mēroga reliģisko pasākumu ir daudz, nekas nav salīdzināmas ar lielākajiem hinduistu svētkiem – Kumbh Mela festivālu.

Kumbh Mela ir pasaulē lielākie reliģiskie svētki, kas tiek rīkoti reizi 12 gados (ik pēc 4 gadiem citā vietā) un ilgst 55 dienas. Pēdējo reizi šis reliģiskais festivāls norisinājās 2013. gadā un tajā reizē to apmeklēja vairāk nekā 120 miljonu cilvēku. Arī pirms tam, 2001. gadā apmeklētāju skaits bija iespaidīgs – 90 miljoni svētceļnieku un citu apmeklētāju. Pasākuma galvenie apmeklētāji ir hinduisma reliģijas praktizētāji, taču starp visiem festivāla apmeklētājiem netrūkst arī vienkāršu interesentu, kas labprāt vēro šo vērienīgo un neparasto svētceļojumu no malas. Pasākums tiešām ir ļoti interesants un savdabīgs.

Kumbh Mela tulkojumā nozīmē krūžu festivāls. Tā pamata ideja ir savas dvēseles attīrīšanā un nemirstības iemantošanā, mazgājoties jeb mērcējoties svētās Gangas upes ūdeņos. Festivāls sākas Utarpradešas štata Allāhabadas pilsētā, kas ir svēto Gangas un Jamunas upju sateces vieta. Hinduistu mitoloģijā tiek vēstīts, ka šajā vietā iztek svētā pazemes upe, Sarasvata. Hinduisti dodas svētceļojumā cauri Allāhabadas, Haridvaras, Udžainas un Našikas pilsētām, jo hinduisma svētajos rakstos ir teikts, ka šajās pilsētās ir nolijuši nemirstības ūdens pilieni. Tāpat šīs vietas tiek uzskatītas par svētām citu iemeslu dēļ. Šī rituālā mazgāšanās tiek rīkota astroloģiski pareizā laikā, proti, pēc planētu uz zvaigžņu stāvokļiem. Kumbh Mela cikls ir atkarīgs no planētas Jupitera un Saules cikliem, kā arī zodiakiem, kas ļauj aprēķināt precīzu laiku, kad festivāls jārīko un kad tieši jāpilda noteiktie rituāli. Svētkiem jānotiek tad, kad Jupiters ieiet Ūdensvīra zīmē un Saule ieiet Auna zīmē. Un tāpat arī nedrīkst ņemt naudu no svešiniekiem ko aizliedz reliģija un par ko stāsta portāls superlaina!

Festivālu lielā skaitā apmeklē priesteri, jogi, sadhu, mistiķi un citi cilvēki, kas cieši saistīti ar hinduismu un dažādajām tā izpausmēm. Tāpat šo pasākumu cenšas apmeklēt visi Indijas un pasaules hinduisma piekritēji, neatkarīgi no tā, vai arī ikdienā viņi šo reliģiju praktizē vai nē. Piedalīšanās sājos svētkos hinduistiem ir pielīdzināma kristiešu dievkalpojumiem dažādās nozīmīgās dienās, piemēram, Ziemassvētkos vai Lieldienās, proti, tā ir viena no reizēm, kad šīs reliģijas pārstāvji ir tuvāki savai ticībai nekā ikdienā. Taču tā kā šie svētki ir ļoti krāšņi un tajā iesaistītas dažādas Indijas kultūras vērtības, tas ir arī veids, kā piesaistīt tūristus, kurus reliģiskie aspekti īpaši neinteresē. Daudzi tūrisma operatori pat piedāvā ceļojumus un tūres šo svētku laikā.

concert-1829918_960_720

Pasaulē lielākie mūzikas festivāli

Vieni no apmeklētākajiem pasākumiem visā pasaulē vienmēr bijuši dažādi mūzikas festivāli. Mūsdienās tiek rīkoti neskaitāmi daudz šāda veida pasākumu, pārstāvot dažādus mūzikas stilus, tomēr ir daži pasākumi, kas uz pārējo fona izceļas. Tie ir mūzikas festivāli, kas iemantojuši īpaši lielu apmeklētāju cieņu un kurus apmeklē simtiem tūkstošu vai pat miljoniem cilvēku no visas pasaules. Kuri tad ir lielākie pasaules mēroga mūzikas festivāli, uz kuriem vajadzētu doties ikvienam mūzikas mīļotājam?

Coachella Valley Music and Arts Festival, Kalifornija, ASV
Kaut gan Coachella nav pasaulē pats apmeklētākais mūzikas festivāls, to noteikti varētu nosaukt par populārāko. Tas ir piemērs tam, kādam vajadzētu būt modernam mūzikas festivālam, tieši tāpēc arī ik gadu uz to dodas ap 675 000 cilvēku, par spīti salīdzinoši augstajām ieejas maksām. Tas norisinās jau kopš 1999. gada, katru gadu bez pārtraukumiem. Tajā ik gadu uzstājas vispopulārākie mūzikas industrijas pārstāvji. Coachella ir kļuvis par kulta pasākumu uz kuru vēlas doties teju jebkurš modernās un elektroniskās mūzikas cienītājs visā pasaulē.

Rock In Rio, Riodežaneiro, Brazīlija
1985. gadā šis festivāls tika rīkots pirmo reizi un jau tajā pašā gadā kļuva par lielāko šāda veida mūzikas festivālu pasaulē. Pamatā tas ir rokmūzikas festivāls, taču tajā tiek pārstāvēti arī tādi mūzikas stili kā pops, smagais metāls, indi mūzika u.c. Tā kā festivāls guva pasaules slavu, tas vēlāk tika rīkots arī citās pasaules pilsētās, kā, piemēram, Lisabonā, Madridē un Lasvegasā. Šo festivālu pēdējos gados apmeklēja vairāk nekā 700 000 mūzikas cienītāju.

Summerfest, Viskonsina, ASV
Summerfest ir lielākais mūzikas festivāls ASV, pēc apmeklētāju skaita. Pirmo reizi šis festivāls tika rīkots 1968. gadā. Sākotnēji tas nebija pārāk populārs, taču laika gaitā ir izaudzis par nozīmīgu pasaules mēroga festivālu. Ik gadu festivālā uzstājas ap 700 mūziķu, sākot no nelielām, jaunām grupām un izpildītājiem un beidzot ar māksliniekiem, kas ieguvuši pasaules slavu. Par spīti šī festivāla popularitātei un iespaidīgajam repertuāram, ieejas biļešu cenas ir saglabājušās ļoti zemas. Iespējams tieši tāpēc šo festivālu pēdējos gados apmeklē jau ap 850 000 cilvēku.

Mawazine, Rabata, Maroka
Mawazine ir viens no diviem mūzikas festivāliem, kuru apmeklētāju skaits pārsniedz vienu miljonu, tādējādi iegūstot mega pasākuma statusu. Patiesībā, 2014. gadā šī pasākuma apmeklētāju skaits sasniedza veselus 2,6 miljonus. Šis nav gluži tipisks mūzikas festivāls, kur viss uzsvars tiek likts uz populāro mūziķu uzstāšanos. Protams, tik lielā festivālā uzstājas arī pasaules mēroga zvaigznes, tomēr, pamatā tas ir marokāņu kultūras un mākslas festivāls, kas apvieno dažādus kultūras pasākumus.

Donauinselfest, Vīne, Austrija
Pats lielākais mūzikas festivāls pasaulē pēc apmeklētāju skaita ir Donauinselfest. Festivāls notiek uz salas, Donavas upē, kas arī ir iemesls festivāla nosaukumam. Daudzi noteikti domā, ar ko tad šis festivāls ir izpelnījies tādu cieņu? Galvenokārt, tieši ar mūziķiem, kas tajā uzstājas. Šis festivāls ik gadu pulcē kopā teju visus populārākos mūziķus un cilvēki negrib laist garām iespēju ko tādu redzēt. Pēdējos gados apmeklētāju skaits Donauinselfest nav nokrities zem diviem miljoniem. 2014. gadā tas pat sasniedza 3,6 miljonus.

car-1609170_960_720

Pasaulē lielākās izstādes un gadatirgi

Vien no pasākumiem, kas spēj piesaistīt ļoti lielu apmeklētāju skaitu, ir dažādas izstādes un gadatirgi Pasaulē šāda veida pasākumu ir ļoti daudz un tie pārstāv visdažādākās nozares. Izstādes un gadatirgi ļauj apmeklētājiem iepazīties tuvāk ar kādas konkrētas nozares sasniegumiem un nākotnes vīzijām. Šeit būs daži no lielākajiem gadatirgiem pasaulē, kas pārstāv dažādas jomas.

Frankfurtes auto izstāde (Frankfurt Motor Show)
Starptautiskā Frankfurtes auto izstāde notiek ik pēc diviem gadiem. Tā tiek uzskatīta par pašu lielāko un nozīmīgāko pasākumu auto industrijā. Tā notiek jau kopš 1897. gada. Sākotnēji auto izstāde norisinājās tikai pašā Frankfurtē, taču kopš 1991. gada tā sadalīta divās norises vietās. Jaunākās automašīnas, kas paredzētas masu ražošanai joprojām tiek izstādītas Frankfurtē, bet konceptu auto tiek izstādīti Hannoverē. Frankfurtes auto izstādi jau kopš 2013. gada, apmeklē vairāk nekā miljons cilvēku, padarot to par mega pasākumu.

Kolkatas grāmatu izstāde (Kolkata Book Fair)
Kolkatas grāmatu izstāde ir dažādu rakstnieku, publicistu un citu autoru dabu izstāde, kas norisinās Kolkatā, Indijā. Tajā tiek pārstāvēti literatūras darboņi no visas pasaules. Kolkatas grāmatu izstāde ievērojami atšķiras no cietiem, līdzīgiem pasākumiem, jo galvenokārt ir orientēta tieši uz ļoti plašu publiku. Kaut arī šī nav pasaulē zināmākā un prestižākā grāmatu izstāde, tā ir visapmeklētākā. Ik gadu uz šo pasākumu ierodas vairāk kā 2 miljoni cilvēku. Tajā iespējams iepazīties ar ļoti plaša spektra literatūru un iepazīties ar jaunākajiem, daudzsološākajiem rakstniekiem.

Patērētāju elektronikas izstāde (Consumer Electronics Show)
Patērētāju elektronikas izstāde, kas plašāk pazīstama ar abreviatūru CES ir pasaulē lielākā elektronikas un tehnoloģiju izstāde, kas norisinās Lasvegasā, ASV. Tā ik gadu piesaista lielākos, zinošākos un inovatīvākos industrijas pārstāvjus no visas pasaules. Pasākumu var apmeklēt ikviens interesents, bet parasti, lielākā daļa apmeklētāju arī ir nozares profesionāļi, jo šajā pasākumā pārsvarā tiek demonstrēti jaunākie tehnoloģiju sasniegumi, lietojot zinātnisku valodu un terminoloģiju.

Milānas mēbeļu gadatirgus (Milan Furniture Fair)
Milānas mēbeļu gadatirgus ir ikgadējs pasākums, kas norisinās Milānā. Tas ir lielākais šāda veida gadatirgus visā pasaulē, kas apkopo jaunākos un modernākos mēbeļu dizainus no visas pasaules valstīm. No neliela, specifika industrijas notikuma tas ir izaudzis par populāru pasaules līmeņa pasākumu, kas atvērts jebkuram interesentam. Milānas mēbeļu gadatirgu pēdējos gados apmeklē jau vairāk kā 300 000 interesentu un izstāžu zāles kopējā platība pārsniedz 230 000 kvadrātmetrus.

Gulfood
Gulfood ir viena no vērienīgākajām pārtikas ražotāju izstādēm visā pasaulē. Tā norisinās Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos. 2017. gadā tā norisināsies jau 22. reizi. Tajā ik gadu piedalās pārtikas ražotāji no aptuveni 120 valstīm. Savus ražojumus šajā izstādē ik gadu eksponē ap pieciem tūkstošiem dalībnieku un izstādi. Apmeklētāju skaits šim pasākumam mērāms vairākos simtos tūkstošu.

steelwool-458840_960_720

Pasaules mēroga mākslas pasākumi

Māksla vienmēr ir spējusi savest kopā cilvēkus. Mākslas pasākumi piesaista ļoti daudz apmeklētāju un daži no tiem ir ieguvuši starptautisku atpazīstamību. Lielāko mākslas pasākumu apmeklētāju skaits pat pārsniedz vairākus simtus tūkstošus. Šeit būs paši lielākie un nozīmīgākie pasaules mēroga mākslas pasākumi, kurus vajadzētu apmeklēt ikvienam mākslas pazinējam.

Venēcijas mākslas biennāle (Venice Biennial)
Venēcijas biennāle ir viens no senākajiem, zināmākajiem un prestižākajiem mākslas pasākumiem visā pasaulē. Pasākums pirmo reizi norisinājās jau tālajā 1895. gadā. Tas norisinās ik pēc diviem gadiem un pēdējie pasākumi pulcēja vairāk nekā 300 000 apmeklētājus no visas pasaules. Nereti šis mākslas festivāls tiek dēvēts par mūsdienu mākslas olimpiādi, jo mākslas mīļotājiem ir tik pat nozīmīgs, kā olimpiskās spēles sporta līdzjutējiem. Katru reizi šajā pasākumā tiek izstādīti pasaulslavenu mūsu laika mākslinieku darbi un rādīti priekšnesumi. Tas ir pasākums, ko sapņo apmeklēt visi modernās mākslas mīļotāji.

Māksla Bāzelē (Art Basel)
Vēl vien ļoti prestižs modernās mākslas pasākums ir mākslas gadatirgus Māksla Bāzelē. Sākotnēji tas norisinājās Šveices pilsētā Bāzelē, bet ar laiku izpletās un ieguva starptautisku raksturu. Nu šie mākslas pasākumi notiek arī Maiami un Honkongā. Katru gadu šie pasākumi pulcē kopā vadošās mākslas galerijas no visas pasaules. Mākslas saietā tiek demonstrēta starptautiskajā tirgū labākā kolekcijas daļa. Pēdējā izstādē tika pārstāvēti 2 500 mākslinieku no vairāk kā 300 mākslas galerijām 36 dažādās valstīs. Pasākuma apmeklētāju skaits pārsniedz 100 000.

Starptautiskais laikmetīgās mākslas gadatirgus (Foire Internationale d’Art Contemporain)
Starptautiskais laikmetīgās mākslas gadatirgus ir lielākais mākslas notikums Francijā un viens no nozīmīgākajiem pasaulē. Daudzi pat to uzskata par prestižāko modernās mākslas pasākumu visā pasaulē, jo tajā apskatāmi tiešām iespaidīgi, monumentāli mākslas darbi no pasaules slavenākajām galerijām. Ik gadu šī mākslas gadatirgus popularitāte un apjomi pieaug. Pēdējos pasākumos piedalījās pat vairāk nekā 200 mākslas galeriju no gandrīz 30 valstīm un apmeklētāju skaits šajā pasākumā pārsniedz 80 000 cilvēku.

Frieze mākslas gadatirgus (Frieze Art Fair)
Frieze ir starptautisks, ikgadējs mākslas gadatirgus, kas norisinās Londonā un kopš 2014. gada arī Ņujorkā. Arī šis ir laikmetīgās, modernās mākslas pasākums. Frieze īpaši izceļas ar to, ka pulcē ne vien pašu zināmāko un ietekmīgāko mākslinieku darbus, bet arī ļoti daudzu jaunu un nezināmu mākslinieku darbus. Tas šo mākslas gadatirgu padara īpaši dinamisku un neprognozējamu. Ik gadu tiek izstādīts kas pilnīgi jauns un nebijis. Frieze pasākumos parasti piedalās nedaudz mazāk kā 200 mākslas galeriju un to apmeklē ap 70 000 interesentu.

Sidnejas biennāle (Biennale of Sydney)
Sidnejas biennāle ir Austrālijas lielākais vizuālās mākslas pasākums. Kaut arī šī ir pasaulē ceturtā vecākā mākslas biennāle, tajā var apskatīt arī daudzus pavisam svaigus, oriģinālus un pat provokatīvus mākslas darbus, ko radījuši mākslinieki no visas pasaules. Tas ir vieno no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem visā pasaulē, jo ieeja šīs biennāles lielākajos pasākumos ikvienam interesentam nodrošināta bez maksas. Apmeklētāji var ne vien apskatīt mākslas darbus, bet arī klausīties lekcijas par mākslu, skatīties filmas, iesaistīties diskusijās utt.

no-description-1570126

FIFA Pasaules kauss

FIFA (Fédération Internationale de Football Association) rīkotais pasaules kauss futbolā ir nozīmīgākais futbola turnīrs, kā arī otrs nozīmīgākais sporta pasākums visā pasaulē. Apmeklētības un popularitātes ziņā tas konkurē ar Pasaules Olimpiskajām spēlēm, atsevišķos gadījumos tās pat pārspējot. Piemēram, pēdējo FIFA Pasaules kausu, kas norisinājās 2014. gadā Brazīlijā, kopumā klātienē apmeklēja vairāk nekā 3,4 miljoni cilvēku (vidēji ap 53 tūkstošiem katrā spēlē), turklāt ap 3 miljardiem cilvēku vismaz vienu no spēlēm vēroja televīzijas ekrānos. Neviena cita sporta veida turnīri šādu apmeklētāju un skatītāju skaitu līdz šim nav spējuši piesaistīt.

FIFA Pasaules kausa finālturnīri tiek rīkoti ik pēc četriem gadiem, taču viss čempionāts kopumā notiek gandrīz nepārtraukti, jo komandas, kas piedalīsies finālturnīrā tiek atlasītas reģionālajos turnīros un kvalifikācijas spēlēs. Sākumā notiek reģionālie turnīri, kuros kopā piedalās ap 200 komandām. Pamazām, atsijājot vājākos, tiek atlasītas 32 komandas, kas piedalīsies FIFA pasaules kausā. Pats finālturnīrs ilgst aptuveni četras nedēļas un tiek aizvadītas aptuveni 64 spēles.

FIFA Pasaules kausa popularitāte ar katru finālturnīru kļūst arvien iespaidīgāka, taču sākotnēji Pasaules kauss futbolā bija visai neliels pasākums. Līdz pat 1908. gadam futbols nebija iekļauts pat Olimpisko spēļu disciplīnu sarakstā un tas neskaitījās oficiāls profesionālais sporta vieds. Tika līdz ar FIFA izveidi, futbols sāka nopietni attīstīties. Pirmais FIFA mēģinājums sarīkot starptautisku turnīru notika jau 1906. gadā, taču tas neizdevās tieši tā iemesla dēļ, ka futbols nebija pietiekoši populārs un nebija gana daudz dalībnieku. 1914. gadā FIFA uzņēmās Olimpisko spēļu futbola turnīra organizēšanu, kas uzskatāms par aizsākumu FIFA Pasaules kausam. Pirmais īstais Pasaules kauss futbolā tika organizēts tikai 1930. gadā un tas norisinājās Urugvajā. Līdz pat Otrajam pasaules karam pasaules futbola čempionāti neguva īpaši lielu ievērību, taču ap 1950. gadu sākās strauja futbola attīstība un FIFA pasaules kauss kļuva par arvien nozīmīgāku pasākumu līdz sasniedz mega pasākuma statusu, apmeklējumam ievērojami pārsniedzot vienu miljonu.

Katru gadu šis nozīmīgais pasākums tiek rīkots citā valstī un iegūt rīkotājvalsts statusu ir liels gods. Pirmās Pasaules kausu rīkotājvalstis tika izvēlētas FIFA kongresu sanāksmēs. Tas gan radīja lielas domstarpības, jo tajā laikā pārvietošanās starp kontinentiem bija visai problemātiska un ja Eiropas komandām jādodas uz Ameriku vai otrādāk, viena kontinenta dalībniekiem tas radīja lielas neērtības. Lai no tā izvairītos, tika pieņemt lēmums par rotāciju starp turnīru rīkošanu Eiropā un Amerikā. Vēlāk, futbolam kļūstot vēl populārākam, finālturnīri tika rīkoti arī citos kontinentos, piemēram, Āzijā. 2010. gadā finālturnīrs pirmo reizi tika rīkots arī Āfrikas kontinentā, Dienvidamerikā. Tagad visu nosaka FIFA izpildkomiteja. Par rīkotājvalsti var pieteikties ikviena valsts, kas piedalās turnīrā, taču rīkošanas līgums ietver ļoti daudz prasību, tāpēc daudzas kandidatūras tiek noraidītas jau pašā sākumā.

Nākamais pasaules kausa finālturnīrs norisināsies 2018. gadā, Krievijā, laika posmā no 2018. gada 8. jūnija līdz 8. jūlijam. Tas būs jau 21. FIFA Pasaules kausa finālturnīrs un šī būs pirmā reize, kad tā rīkotājvalsts ir Krievija. Tiek uzskatīts, ka šim finālturnīram klātienē sekos līdzi vismaz 4 miljardi skatītāju, bet televīzijas ekrānos to vēros vairāki miljardi cilvēku no visas pasaules.

olympia-1535219_960_720

Pasaulē lielākais notikums sportā – Olimpiskās spēles

Par lielāko un vērienīgāko pasākumu sportā tiek uzskatītas Olimpiskās spēles. Tās ir starptautiskas sporta sacīkstes, kurās sportisti sacenšas vairākās sporta disciplīnās. Pēdējos gados, Olimpiskajās spēlēs piedalās sportisti no vairāk nekā 200 dažādām valstīm. Olimpiskās spēles tiek iedalītas vasaras olimpiskajās spēlēs un ziemas olimpiskajās spēlēs. Kopumā šīs spēles notiek ik pēc diviem gadiem, mainoties ziemas un vasaras spēlēm. Tātad katras ziemas un katras vasaras spēles norisinās ik pēc četriem gadiem. Vēlāk tika ieviestas arī paraolimpiskās spēles un jaunatnes olimpiskās spēles. Par Olimpisko spēļu norisi atbild Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), kuras darbības tiek definētas Olimpiskajā hartā.

Olimpiskās spēles ir ne vien viens no nozīmīgākajiem un lielākajiem sporta pasākumiem, bet arī viens no senākajiem. Olimpisko spēļu ideja rasta no antīkās Grieķijas Olimpiādes, kas norisinājās jau 8. gadsimta p.m.ē. Antīkās Olimpiskās spēles gan ievērojami atšķīrās no mūsdienu Olimpiskajām spēlēm. To galvenā ideja bija vairot mieru un attīstīt sportu kā sevis pilnveidojošu nodarbi, nevis sacensību starp atsevišķiem sportistiem vai valstīm. Mūsdienu Olimpiskās spēles tika ieviestas 1896, gadā. Šīs idejas iniciators bija barons Pjērs De Kubertēns. Viņš aicināja izveidot pasaules mēroga sporta sacensības, saglabājot antīko spēļu ideoloģiju, proti uzturēt mieru un veidot draudzīgu sacensību garu. Tā kā bija Pirmā pasaules kara priekšvakars, ideja par miera uzturēšanu bija ļoti būtiska. Šī ideja guva necerēti lielu atbalstu un jau pēc neilga laika tika nodibināta Starptautiskā Olimpiskā komiteja ar grieķu izcelsmes uzņēmēju Dimitri Vikelasu prezidenta amatā. Sākotnēji Olimpiskās spēles arī pildīja savu misiju – ļāva sacensties sportistiem, neatkarīgi no viļu valstiskās piederības. Vēlāk gan šīs spēles tika izmantotas politiskai propagandai un komercializācijai.

Kaut arī mūsdienās Olimpiskās spēles ir profesionālu sportistu sacensība, kas ietver arī politisku zemtekstu, tās tik un tā ir skatītākās un apmeklētākās sporta spēles pasaulē. Līdz šim brīdim ir norisinājušās jau 28 vasaras Olimpiskās spēles (2016. gadā oficiāli norisinājās 31. vasaras olimpiskās spēles, jo 1916., 1940., un 1944. gadā spēles nenorisinājās Pirmā un Otrā pasaules kara dēļ) un 20 ziemas olimpiskās spēles (2014. gadā tika aizvadītas 22. ziemas Olimpiskās spēles, jo 1940., un 1944. gadā spēles nenorisinājās Otrā pasaules kara dēļ). Vasaras Olimpiskajās spēlēs kopā visā to pastāvēšanas laikā ir tikuši pārstāvēti 43 dažādi sporta veidi. Pašlaik SOK ir apstiprinājusi 31 dažādu sporta veidu vasaras Olimpiskajās spēlēs. Ziemas Olimpiskajās spēlēs tiek pārstāvēti 15 dažādi sporta veidi.

Katrās Olimpiskajās spēlēs, katrā sporta veidā tiek apbalvoti trīs labākie sportisti, piešķirot bronzas medaļu trešajai vietai, sudraba medaļu otrajai vietai un zelta medaļu pirmajai vietai. Piedalīšanās un uzvara olimpiskajās spēlēs ļauj sportistiem sevi pierādīt, kā arī nest savas valsts vārdu pasaulē, taču Olimpiskās spēles vairs nav tikai sporta pasākums. Olimpisko spēju atklāšanas ceremonijās katru reizi piedalās pasaulslaveni cilvēki un tiek rīkots vērienīgs šovs. Olimpiskās spēles katru reizi klātienē skatās simtiem tūkstoši cilvēku, bet neklātienē vairāki miljardi. Tas noteikti ir viens no visvērienīgākajiem un nozīmīgākajiem pasaules mēroga pasākumiem.

fair-263489_960_720

Pasaules izstāde – EXPO

EXPO jeb World Fair ir pasaulē lielākā internacionālā izstāde, kuras mērķis ir izrādīt pasaulei konkrētas valsts un nācijas sasniegumus, lai ieinteresētu gan potenciālos investorus, gan tūristus, gan sadarbības partnerus. Kaut arī šai izstādei ir biznesa pasākuma raksturs, tā tomēr ir izklaidējoša un katru reizi pulcē miljoniem tūristu izstādes norises vietās. Tā katru reizi tiek rīkota citā vietā un parasti ilgst vairākus mēnešus. EXPO izstāde noteikti ir uzskatāma par vienu pasaulē lielākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem.

EXPO izstāžu vēsture ir ļoti gara un sena. Par pirmo oficiālo EXPO izstādi uzskata 1851. gadā rīkoto Londonas Lielo izstādi (Great Exhibition of the Works of Industry of All Nations). Pēc šīs izstādes prototipa tika rīkotas arī visas turpmākās EXPO izstādes, taču tiek lēsts, ka šī pasākuma vēsture varētu būt vēl senāka. Par pasākuma dzimšanas vietu daudzi tomēr uzskata Franciju, jo tur līdzīgi pasākumi rīkoti jau 19. gadsimta sākumā. Lai vai kādi arī būtu EXPO pirmsākumi, šī izstāde tāpat laika gaitā ir būtiski mainījusies, gan norises, gan ideoloģijas ziņā. Pamatā EXPO izstādei iedala 3 attīstības posmus – industrializācijas sasniegumu periodu, kultūru apmaiņas periodu un valstu zīmolu periodu. Kā noprotams, katrā no EXPO attīstības posmiem, uzsvars tika likts uz kaut ko citu, tomēr kopējā doma saglabājās – dalīties savos sasniegumos ar visu pārējo pasauli un parādīt, ko katra nācija var piedāvāt citiem.
Katra EXPO izstāde ir ar kaut ko īpaša un unikāla. Tai ir īpaša tēma, kas veltīta kādai globālai problēmai vai tendencei un valstis, kā arī lielas kompānijas piesaka sevi šajā izstādē, gan zem šīs tēmas, gan tajā pašā laikā arī ar kaut ko savu, pilnīgi nebijušu un pārstīdzošu. Visi izstādes dalībnieki cenšas izcelties ar savu paviljonu, tāpēc nedz valstis nedz arī uzņēmumi nežēlo naudu paviljonu izveidei un sevis reklamēšanai. EXPO nudien ir vieta, kur valstij vai uzņēmumam sevi parādīt plašā mērogā.

Daudzi uzskata, ka mūsdienās EXPO ir tik pat vērienīgs pasākums kā Olimpiskās spēles. Tā nudien arī ir. EXPO izstādes platība ik gadu pārsniedz vairākus kvadrātkilometrus. Vienas dienas laikā nemaz visus izstādes paviljonus nav iespējams apskatīt. Izstādes vienmēr tiek atklātas ar vērienīgiem šoviem, kuros uzstājas dažādas pasaulslavenas zvaigznes. Šajā pasākumā patiešām ir ko redzēt pilnīgi visiem. EXPO popularitāte katru gadu aug, tāpēc arī tās apmeklētāju skaits nav konstants, bet pēdējo EXPO izstādi Milānā apmeklēja vairāk kā 20 000 000 cilvēki. Itālijai tas ienesa vairākus miljardus eiro lielus ienākumus. Protams, arī citus gadus izstāde ir ļoti apmeklēta un valsta, kurā tā tiek rīkota, ir izpelnījusies lielu godu.

Šis pasākums ir tik vērienīgs, ka pat pēc izstādes beigām, EXPO norises vietas nereti kļūst par iecienītiem tūrisma apskates objektiem. Protams, visi paviljoni pēc izstādēm tiek nojaukti, bet pamata infrastruktūra paliek un daudziem, pat būšana vietā, kur reiz ir norisinājusies EXPO izstāde vien ir liels notikums.

carnival-476816_960_720

Apmeklētākie un populārākie festivāli pasaulē

Katrai valstij vai reģionam ir savas tradīcijas un tradicionālie pasākumi, svinības un festivāli, kas regulāri tiek svinēti, lai godinātu savu kultūru. Vairums no tiem ir vien vietēja mēroga svinības, taču daži no šiem tradicionālajiem festivāliem ir pamanījušies izaugt un attīstīties līdz pasaules mēroga pasākumu statusam un ik gadu vilina vairākus miljonus tūristu. Kuri tad ir pasaulē populārākie un apmeklētākie festivāli, kurus apmeklē miljoniem tūristu?

1. Riodežaneiro karnevāls
Kurš gan nav dzirdējis par slaveno Riodežaneiro karnevālu Brazīlijā? Tas ir lielākais šāda veida pasākums pasaulē. Karnevāla pirmsākumi meklējami jau 1723. gadā, kad to uzsāka portugāļu salu kolonisti. Sākumā tie bija vienkārši, nelieli svētki, kas ar laiku izauga par lielāko karnevālu pasaulē. Ap 1840. gadu karnevāla laikā svinētāji sāka tērpties maksās, vēlāk tika izveidotas arī ielu parādes. Ap 1930. gadu karnevālā iesaistījās arī sambas dejotāji un tā šī pasākuma popularitāte auga. To apmeklēja arvien vairāk tūristu. Mūsdienās karnevālu apmeklē ar 2 miljoniem cilvēku katrā karnevāla norises dienā. Tas norisinās katru gadu, tieši 40 diena pirms Lieldienām jeb tieši pirms gavēņa sākuma. Šis karnevāls tie svinēts tieši tāpēc, lai varētu izpriecāties un gūt pasaulīgās baudas pirms stingrā gavēņa uzsākšanas.

2. Ķīniešu jaunā gada svinības
Ķīniešu jaunais gads ir Jaunā gada svinības, kas tiek svinētas pēc mēness kalendāra. Katru gadu šo svinību datums mainās, bet tas ir laikā no 21. janvāra līdz 21. februārim. Ar šīm svinībām Ķīna un daudz kur citur Dienvidāzijā tiek atzīmētas ziemas sezonas beigas un pavasara iestāšanās. Tas tiek darīts ar vērienīgu pasākumu. Tā laikā visā valsts teritorijā, bet, jo īpaši Honkongā un citviet Ķīnas dienvidu daļā. Ķīniešu jaunā gada svinības ietver vērienīgus gaismas instalāciju šovus, uguņošanu, laternu palaišanu, kā arī dažādas citas Āzijas tradīcijas. Arī šos svētkus ik gadu apmeklē vairāki miljoni cilvēku un ik gadu šis pasākums gūst arvien lielāku apmeklētāju ievērību.

3. Baltās naktis
Baltās naktis ir mākslas festivāls, kas ik gadu norisinās Sanktpēterburgā, Krievijā. Pasākums norisinās laikā, kad naktis ir ļoti gaišas, līdz ar to, tiek radīta ļoti īpaša, romantiska noskaņa. Festivāla ietvaros pilsētā norisinās visdažādākie mākslas pasākumi, piemēram, operas, teātra un baleta izrādes, mākslas izstādes, mākslas šovi, dzīvās performances utt. Vēl neatņemama festivāla sastāvdaļa ir sarkanie buru kuģi pilsētas kanālos. Ik gadu šo festivālu apmeklē vairāk nekā miljons apmeklētāju, no kuriem liela daļa ir studenti vai mākslas mīļotāji.

4. Vēršu skrējiens
Viens no visneviennozīmīgāk vērtētajiem pasaules mēroga pasākumiem ir tieši vēršu skrējiens, kas ik gadu norisinās Pamplonā, Spānijā. No vienas puses tas ir pasākums ar ļoti senu vēsturi un tā ir daļa no Spāņu kultūras tradīcijām, bet no otras puses, tas ir ļoti bīstami un ik gadu šajā pasākumā ir vairāki ievainotie un nereti pat kāds bojā gājušais. Šī pasākuma laikā uz Spānijas ielām tiek izlaisti vērši, kas mēro ceļu līdz arēnai, kur vēlāk tiek nogalināti, taču skrējienā līdz arēnai piedalās arī vairāki vīrieši, kas skrien šiem vēršiem pa priekšu. Šīs festivāls Spānijā nosirsinās jau aptuveni kopš 16. gadsimta, taču lielāku popularitāti tas guva tikai pēc Ernesta Hemingveja 1926. gada romāna „Un saule lec”. Mūsdienās šo pasākumu apmeklē simtiem tūkstoši cilvēku no visas pasaules, par spīti tā vardarbīgajam raksturam. Apmeklētāji gan iejūtas tikai skatītāju jomā un paši ar savu dzīvību un veselību tiešā veidā neriskē.

5. Oktoberfests
Oktoberfests ir pasaulē lielākais alus festivāls, kas norisinās Minhenē, Vācijā. Tas norisinās katru gadu, 16 dienas, sākot no septembra beigām, līdz oktobra pirmajai nedēļai. Visa festivāla pamatā ir alus. Cilvēki pulcējas Vācijas tradicionālajos alus dārzos un citviet, lai baudītu alu, no tradicionālajiem alus kausiem, kā arī baudītu salus uzkodas un klausītos vācu mūziku. Šo festivālu ik gadu apmeklē ap 6 miljoniem tūristu no visas pasaules.